Pasaules tirgi
Uz augšu
Eirozonas valstīs arvien vairāk mājsaimniecību piesakās kredītiem, kas liecina, ka palielinās optimisms par ekonomikas stāvokli, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījums. Pēc vairākkārtējas eiro procentu likmes palielināšanas, kas sākās 2022. gada vasarā, lai slāpētu inflāciju, ECB šā gada jūnijā beidzot to samazināja par 0,25 procentpunktiem. Nākamais samazinājums varētu sekot septembrī. Vienlaikus mazliet sarukusi uzņēmumu interese par aizņēmumiem. ECB mudina komercbankas būt labvēlīgākām pret klimatneitrālām «zaļām» kompānijām un stingrākām pret tā dēvētajiem «brūnajiem» uzņēmumiem.
Daudz darba
Kamēr daudzviet pasaulē tiek diskutēts par četru dienu darba nedēļas ieviešanu, Grieķija spērusi pretēju soli — liberāli konservatīvā valdība ieviesusi 48 stundu jeb sešu darba dienu nedēļu. Arodbiedrības to sauc par bezjēdzīgu barbarismu, bet valdība skaidro, ka tas ir vienīgais ceļš, kā risināt kvalificētu darbinieku trūkumu. Kopš 2009. gada, kad Grieķiju satricināja smaga finanšu krīze, valsti pametuši aptuveni 500 tūkstoši galvenokārt jaunu cilvēku. Tas ir milzīgs robs valsts darba tirgū, kurā nodarbināti 4,6 miljoni cilvēku. Jaunā 48 stundu darba nedēļa attiecas tikai uz privātajiem uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus visu diennakti. Savukārt ražošanas uzņēmumos darbinieki var izvēlēties pagarināt darba nedēļu vai nu par divām, vai par astoņām stundām, par to saņemot 40% piemaksu. Eurostat dati liecina, ka jau līdz šim grieķiem bija garākā darba nedēļa Eiropas Savienībā — viņi vidēji strādā 41 stundu nedēļā. Īsākā darba nedēļa ir Nīderlandē — 33,2 stundas. Latvijā vidējais rādītājs ir 39 stundas.
Attīrīšanās
Sēnā ieplūstošo notekūdeņu attīrīšana, lai tur varētu notikt sacensības peldēšanā. Bezpajumtnieku «izsvēpēšana» no Parīzes, pārvedot uz citiem valsts reģioniem. Šīs ir tikai pāris lietas, pie kurām ķērās franči pirms olimpiskajām spēlēm. Sarosījās arī inspektori, kas ķer viltotu preču tirgotājus. Kādā reidā aprīlī tūristu iecienītajā utenī Saint-Ouen policisti konfiscēja 63 tūkstošus viltotu apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu. Kādā reidā februārī Monmartrā policija slēdza aptuveni tūkstoti kiosku un sadedzināja 70 tonnas konfiscēto pakaļdarinājumu. Izrādās, viltojumi ir liels bizness — franču modes zīmoli gadā vidēji zaudē 1,7 miljardus eiro no apgrozījuma, liecina Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja aprēķini.
Pārsteigums
Kas palaida purkšķi?
Dānijas valdība apņēmusies jau no 2030. gada ieviest tā dēvēto «purkšķu un atraugu nodokli». Atmosfērai kaitējošās metāna emisijas, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, sākumā tiks apliktas ar 300 kronu (40 eiro) nodokli par katru tonnu CO2 ekvivalenta. Bet vēlāk tas pieaugs līdz 750 kronām par tonnu. Kristiāns Frombergs no vides organizācijas Greenpeace Nordic uzskata, ka šis lēmums «dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem». Savukārt Dānijas Lopkopju asociācijas prezidents Pēters Kērs pārmet, ka «mēs tagad piedalīsimies neskaidrā eksperimentā, kas var apdraudēt pārtikas apgādes drošību». Dānija ir viena no lielākajām cūkgaļas eksportētājām pasaulē — tā veido gandrīz pusi no valsts lauksaimniecības eksporta. Līdzīgu nodokli apsvēra arī Jaunzēlandes valdība, taču pagaidām tā atteikusies no šī ieceres.
The post Pasaule vienā lappusē appeared first on IR.lv.