Bija jāpaiet septiņiem gadiem, līdz atklātībā nonāca oligarha Šlesera Rīdzenes štābiņā risinātās aizkulišu sarunas, ko slepeni ierakstīja KNAB. Tajā skaitā leģendārais citāts: «Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram.»
Toreiz Saeima aizklātā balsojumā izgāza ģenerālprokurora Maizīša pārvēlēšanu amatā, un Šlesers skaidroja ZZS ministram Dūklavam, ka tas esot «lakmusa papīrs», lai visi drošības struktūrās saprot — «tūlītās vara mainīsies». Sak, nav ko bāzt degunu politisko dūžu shēmās. Dzīve gan izrādījās sarežģītāka — gadu vēlāk tauta atlaida oligarhu kliķi kopā ar visu Saeimu. Un savulaik tik varenais Aivars Lembergs tagad jau divās tiesu instancēs notiesāts par korupciju un ielikts starptautiskās sankcijās līdz ar citiem savu tautu apzadzējiem.
Kāpēc es to atgādinu? Jo ļoti gribētos dzirdēt sarunas no štābiņiem, kuros tagad spriež, kā «sadot pa rīkli» Latvijas Bankas prezidentam Kazākam. Diezin vai KNAB to noklausās, un varbūt arī leksika ir cita, bet lietas būtība ļoti atgādina vecos laikus. Politiķi, kuriem skaidri jāatbild sabiedrībai par augstas amatpersonas izvēli, stiepj gumiju, izvairās, un viņu nespēja saprotami formulēt viedokli rada aizdomas par slēptiem motīviem. Pēc tam, kad iepriekšējā prezidenta kriminālā alkatība bija sagrāvusi Latvijas Bankas reputāciju, tagadējais vadītājs ar kompetenci un politisku neatkarību ir to atjaunojis. Protams, viņš nav neaizstājams (tāpat kā Saeimas deputāti un ministri). Bet kāpēc tad Kazāks neder nākamajam termiņam? Sabiedrība ir pelnījusi godīgu izvērtējumu un labāko kandidātu, nevis kaktu darījumus.
The post Lakmusa papīrs appeared first on IR.lv.