Ceļojošā izstāde 1944 — kara lauzums Latvijas pilsētainavā stāsta par laiku tieši pirms 80 gadiem, atgādinot par sagrautajām pilsētām un dzīvēm. Par tukšumu, ko aiz sevis atstāj karš
Fotogrāfijas ar Otrā pasaules kara beigās izpostīto Jelgavu, kurā akmens uz akmens nebija palicis, mums atgādina par iekarotāju ordu nesen izpostītajām Ukrainas pilsētām. Attēli ar Rēzeknes slimnīcu, uz kuras jumta mediķi bija uzkrāsojuši sarkanus krustus kā lūgumu nebombardēt, atgādina par Mariupoles teātri, pie kura skvērā bija milzīgiem burtiem uzrakstīts «BĒRNI». Ne toreiz, ne tagad tas neatturēja uzbrucējus no bombardēšanas.
Vēsturnieku Ulda Neiburga, Valda Kuzmina un Jāņa Tomaševska veidotā izstāde parāda, par kādu kaujas lauku 1944. gadā kļuva daudzas Latvijas pilsētas. Rēzekne, Gulbene, Jelgava, Bauska, Valmiera, arī Rīga un citas apdzīvotas vietas nekad vairs neatguva kādreizējo izskatu.
Un tas nav viss! «Uzaugt Jelgavā vai Rēzeknē, kāda tā bija pirms kara, vai pilsētā, kurā vairs nebija arhitektūras, no kuras bija pazuduši visi ebreji un lielākā daļa inteliģentu, — tā bija liela atšķirība,» saka Uldis Neiburgs. «Manuprāt, ir noticis neatgriezenisks pārrāvums starp pirmskara Latvijas sabiedrību un pēckara Latviju.»
Vēsturnieks atgādina, ka jau īsi pirms kara pēc nacistiskās Vācijas aicinājuma no mūsu pilsētām aizbrauca vācbaltieši, vēlāk holokaustā gāja bojā gandrīz visi ebreji, bet kara pēdējā gadā, paredzot Latvijas otrreizējo padomju okupāciju, emigrēja liela daļa kultūras elites. Tie, kuri neaizbrauca, vēlāk tika deportēti. Pustukšajās, sagrautajās pilsētās ieradās cilvēki no citām PSRS teritorijām. «Par to, kas un kā zaudēts, ir pārlieku maz runāts,» saka Neiburgs, aicinot uz izstādi, kas no maija līdz oktobrim būs skatāma vairāku pilsētu centrālajos laukumos.
The post Karš nav beidzies appeared first on IR.lv.